Nīče un nihilisms

Frīdrihs Nīče ir plaši pazīstams ar saviem filozofiskajiem uzskatiem par nihilismu. Nihilisms, kā to definējis Nīče, ir pārliecība, ka dzīvei nav jēgas un ka pastāvēšanai nav raksturīgas vērtības vai mērķa. Nīče apgalvoja, ka šis jēgas un mērķa trūkums noved pie izmisuma un tukšuma sajūtas un ka patiesu brīvību un prieku var atrast tikai, pieņemot nihilismu.

Nīčes uzskatiem par nihilismu ir bijusi liela ietekme mūsdienu filozofijā un literatūrā. Viņš apgalvoja, ka nihilisms nav tikai intelektuāls jēdziens, bet arī dzīvesveids. Viņš uzskatīja, ka, pieņemot dzīves jēgas un mērķa trūkumu, var atrast patiesu brīvību un prieku. Viņš arī apgalvoja, ka nihilisms var būt spēka avots, jo tas ļauj dzīvot bez bailēm un pilnībā aptvert dzīvi.

Nīčes raksti par nihilismu ir plaši pētīti un apspriesti. Viņa uzskati par nihilismu ir bijuši ietekmīgi daudzās filozofijas jomās, tostarp eksistenciālismā un postmodernismā. Viņa raksti ir bijuši ietekmīgi arī literatūrā, un tādi autori kā Alberts Kamī un Žans Pols Sartrs lielā mērā izmanto viņa idejas.

Nīčes uzskati par nihilismu joprojām ir ļoti aktuāli. Viņa raksti sniedz svarīgu ieskatu cilvēka stāvoklī un dzīves jēgas un mērķa meklējumos. Pieņemot nihilismu, cilvēks var atrast patiesu brīvību un prieku un dzīvot bez bailēm.

Atslēgvārdi: Nīče, nihilisms, filozofija, eksistenciālisms, postmodernisms, nozīme, mērķis, brīvība, prieks.

Pastāv izplatīts nepareizs uzskats, ka vācu filozofs Frīdrihs Nīče bija nihilists. Šo apgalvojumu var atrast gan populārajā, gan akadēmiskajā literatūrā, taču, lai cik tas būtu plaši izplatīts, tas nav īsti precīzs viņa darba attēlojums. Nīče daudz rakstīja par nihilismu, tā ir taisnība, bet tas bija tāpēc, ka viņš bijaattiecīgajāmpar nihilisma ietekmi uz sabiedrību un kultūru, nevis tāpēc, ka viņšiestājāsnihilisms.

Tomēr pat tas, iespējams, ir pārāk vienkāršots. Jautājums par to, vai Nīče patiešām iestājās par nihilismu vai nē, lielā mērā ir atkarīgs no konteksta: Nīčes filozofija ir kustīgs mērķis, jo viņam bija tik daudz dažādu lietu, ko teikt par tik dažādām tēmām, un ne viss viņa rakstītais pilnībā atbilst visam. cits.

Vai Nīče ir nihilists?

Nīče varētu tikt klasificēts kā nihilists aprakstošā nozīmē, jo viņš uzskatīja, ka tradicionālajām sociālajām, politiskajām, morālajām un reliģiskajām vērtībām vairs nav reālas būtības. Viņš noliedza, ka šīm vērtībām būtu objektīvs derīgums vai ka tās uzliktu mums kādus saistošus pienākumus. Patiešām, viņš pat iebilda, ka dažkārt tām var būt negatīvas sekas uz mums.

Mēs varētu arī klasificēt Nīči kā nihilistu aprakstošā nozīmē, jo viņš redzēja, ka daudzi cilvēki viņam apkārtējā sabiedrībā faktiski bija nihilisti. Daudzi, ja ne vairums, droši vien to neatzītos, taču Nīče redzēja, ka vecajām vērtībām un vecajai morālei vienkārši nav tāda spēka kā kādreiz. Tieši šeit viņš paziņoja par “Dieva nāvi”, apgalvojot, ka tradicionālajam augstākās un pārpasaulīgās vērtības avotam, Dievam, mūsdienu kultūrā vairs nav nozīmes un tas mums faktiski bija miris.

Nihilisma aprakstīšana nav tas pats, kas aizstāvēt nihilismu, tāpēc vai ir kāda jēga, kādā Nīče to darīja? Patiesībā viņu varētu raksturot kā nihilistu normatīvā nozīmē, jo viņš uzskatīja, ka “Dieva nāve” galu galā irlabilieta sabiedrībai. Kā minēts iepriekš, Nīče uzskatīja, ka tradicionālās morāles vērtības, jo īpaši tās, kas izriet no tradicionālās kristietības, galu galā kaitē cilvēcei. Tādējādi viņu primārā atbalsta atcelšanai vajadzētu izraisīt viņu sabrukumu, un tas varētu būt tikai labi.

Kā Nīče atkāpjas no nihilisma

Taču tieši šeit Nīčes rezerves daļu uzņēmums no nihilisms . Nihilisti skatās uz Dieva nāvi un secina, ka bez ideāla absolūtu, universālu un transcendentu vērtību avota vispār nevar būt īstu vērtību. Tomēr Nīče apgalvo, ka šādu absolūto vērtību trūkums nenozīmē, ka vispār nav vērtību.

Gluži pretēji, atbrīvojoties no važām, kas viņu sasaista vienā perspektīvā, kas parasti tiek attiecināta uz Dievu, Nīče spēj godīgi uzklausīt daudzu dažādu un pat savstarpēji izslēdzošu perspektīvu vērtības. To darot, viņš var secināt, ka šīs vērtības ir “patiesas” un atbilst šīm perspektīvām, pat ja tās var būt nepiemērotas un nederīgas citām perspektīvām. Patiešām, gan kristīgo vērtību, gan apgaismības vērtību lielais “grēks”, vismaz Nīčei, ir mēģinājums izlikties, ka tās ir universālas un absolūtas, nevis atrodas kādā konkrētā vēsturisko un filozofisko apstākļu kopumā.

Nīče patiesībā var būt diezgan kritisks pret nihilismu, lai gan tas ne vienmēr tiek atzīts. InSpēka gribamēs varam atrast šādu komentāru: 'Nihilisms ir... ne tikai pārliecība, ka viss ir pelnījis bojāeju; bet viens faktiski pieliek vienu plecu pie arkla; viens iznīcina.' Tiesa, Nīče pielika plecu pie savas filozofijas arkla, izraujot cauri daudziem lolotiem pieņēmumiem un uzskatiem.

Tomēr viņš atkal šķiras no nihilistiem, jo ​​viņš to neapstrīdvissir pelnījis tikt iznīcināts. Viņu neinteresēja vienkārši tradicionālo uzskatu nojaukšana, pamatojoties uz tradicionālajām vērtībām; tā vietā viņš arī vēlējās palīdzēt celtniecībājaunsvērtības. Viņš norādīja uz “supercilvēku”, kurš varētu izveidot savu vērtību kopumu neatkarīgi no tā, ko domā kāds cits.

Nīče noteikti bija pirmaisfilozofsplaši pētīt nihilismu un mēģināt uztvert tā sekas nopietni, tomēr tas nenozīmē, ka viņš bija nihilists tādā nozīmē, ko lielākā daļa cilvēku saprot ar apzīmējumu. Viņš, iespējams, uztvēra nihilismu nopietni, taču tikai kā daļu no centieniem nodrošināt alternatīvu tā piedāvātajam Tukšumam.