Bhagavad-gīta — ievads un nodaļu kopsavilkumi

Bhagavad-Gita ir senas Indijas svētie raksti, ko gadsimtiem ilgi ir cienījuši miljoniem cilvēku. Tā ir daļa no episkā Mahābhāratas un ir viens no svarīgākajiem garīgajiem tekstiem hinduismā. Bhagavad-gīta ir saruna starp Kungu Krišnu un Ardžunu, un tā ir piepildīta ar garīgo gudrību un mācībām. Tas ir ceļvedis, kā dzīvot Dharmas jeb taisnīguma dzīvē, un tas ir iedvesmas avots daudziem.

Bhagavad-gītas pārskats

Bhagavad-gīta ir sadalīta 18 nodaļās, no kurām katra satur noteiktu tēmu. Nodaļas ir sadalītas trīs sadaļās, no kurām katra koncentrējas uz citu Dharmas aspektu. Pirmā sadaļa ir vērsta uz Karma jogu jeb darbības ceļu. Otrā sadaļa ir vērsta uz Bhakti jogu jeb ziedošanās ceļu. Trešā sadaļa ir vērsta uz Džnana jogu jeb zināšanu ceļu.

Nodaļu kopsavilkumi

Bhagavad-gītas pirmā nodaļa sākas ar to, ka Ardžuna jūtas satriekta un izmisusi, domājot, ka viņam būs jācīnās pret savu ģimeni. Pēc tam Kungs Krišna sāk mācīt Ardžunam par Dharmu un to, kā dzīvot taisnīgu dzīvi.

Šajā nodaļā Kungs Krišna izskaidro Augstākās būtnes būtību un to, cik svarīgi ir sekot Dharmai. Viņš arī izskaidro dažādus ceļus uz atbrīvošanos un to, kā sasniegt mokšu jeb brīvību no dzimšanas un nāves cikla.

Kungs Krišna paskaidro, cik svarīgi ir pildīt savus pienākumus, nepieķeroties rezultātiem. Viņš arī izskaidro karma jogas jēdzienu un to, kā dzīvot Dharmas dzīvi.

Secinājums

Bhagavad-Gita ir sena rakstvieta, ko gadsimtiem ilgi ir cienījuši miljoniem cilvēku. Tas ir garīgās gudrības un mācību avots, kā arī ceļvedis, kā dzīvot Dharmas dzīvi. Bhagavad-gīta ir sadalīta 18 nodaļās, no kurām katra satur noteiktu tēmu. Tas ir būtisks teksts ikvienam, kas meklē garīgu vadību un apgaismību.

Bhagavad-gītaOrDziesma Debesu

No oriģinālā sanskrita valodas tulkojis sers Edvīns Arnolds

Ievadpiezīme

Gadsimtu laikā, kad budisms nostiprinājās Indijas austrumos, vecākais brahmanisms rietumos piedzīvoja izmaiņas, kuru rezultātā izveidojās hinduisms, kas tagad ir Indijas dominējošā reliģija. Galvenie senie informācijas avoti attiecībā uz šiem hinduistu uzskatiem un praksi ir divi lielie eposi, Rāmajana un Mahābhārata . Pirmais ir ļoti mākslīgs iestudējums, kura pamatā ir leģenda un piedēvēts vienam cilvēkam Valmiki. Pēdējais, “milzīgs aizraujošu piedzīvojumu, leģendu, mītu, vēstures un māņticības kopums”, ir salikts iestudējums, kas aizsākts, iespējams, jau ceturtajā vai piektajā gadsimtā pirms Kristus un pabeigts mūsu sestā gadsimta beigās. laikmets. Tas pārstāv daudzus reliģiskās pārliecības slāņus.

Bhagavad-gīta, kuras tulkojums šeit ir sniegts, parādās kā Mahābhāratas epizode un tiek uzskatīta par vienu no hinduistu literatūras dārgakmeņiem. Dzejolis ir dialogs starp princi Ardžunu, karaļa Judhišthiras brāli, un Višnu , Augstākais Dievs, iemiesojies kā Krišna , un valkā ratu braucēja masku. Saruna notiek kara ratos, kas atrodas starp Kauravu un Pandavu armijām, kuras gatavojas iesaistīties kaujā.

Rietumu lasītājam liela daļa diskusiju šķiet bērnišķīga un neloģiska; bet šie elementi ir sajaukti ar nenoliedzamas cildenuma fragmentiem. Daudzas no mulsinošākajām neatbilstībām radušās vēlāku pārrakstītāju veikto interpolāciju dēļ. 'Tas ir,' saka Hopkinss, 'pārliecību kopums par gara un matērijas attiecībām un citiem sekundāriem jautājumiem; tā ir neskaidra savā tonī attiecībā uz darbības un bezdarbības salīdzinošo efektivitāti un attiecībā uz praktiskā cilvēka pestīšanas līdzekļiem; bet tā ir vienota ar sevi savā pamattēzē, ka visas lietas ir viena Kunga daļa, ka cilvēki un dievi ir tikai viena Dievišķā Gara izpausmes.

I NODAĻA: Ardžun-Višads — žēlošanās par kara sekām

Šajā nodaļā ir paredzēta vieta sarunai starp Kungu Krišnu un Ardžunu Kurukšetras kaujas laukā aptuveni ap m. 3102. gads p.m.ē.

II NODAĻA:Sankhja-joga -Dvēseļu nemirstības mūžīgā realitāte

Šajā nodaļā Ardžuna pieņem Kunga Krišnas mācekļa stāvokli un lūdz viņam sniegt norādījumus, kā kliedēt viņa bēdas. Šajā nodaļā ir apkopots arī Gitas saturs.

III NODAĻA:Karma-jā-Cilvēku mūžīgie pienākumi

Šajā nodaļā Kungs Krišna runā ar Ardžunu par pienākumiem, kas jāveic katram sabiedrības loceklim.

IV NODAĻA:Džnana-Jā-Tuvošanās Augstākajai Patiesībai

Šajā nodaļā Kungs Krišna atklāj, kā var iegūt garīgās zināšanas un kādus ceļus rīkoties un izvēlēties gudrību.

V NODAĻA:Karmasanya Sayog -Darbība un atteikšanās

Šajā nodaļā Kungs Krišna izskaidro darbības jēdzienus ar atslāņošanos un atteikšanos darbībās un to, kā abi ir līdzekļi viena un tā paša glābšanas mērķa sasniegšanai.

VI NODAĻA:Atmasanyamayog -Zinātne par pašrealizāciju

Šajā nodaļā Kungs Krišna runā par “astanga jogu” un to, kā to praktizēt, lai cilvēks varētu apgūt prātu, lai atklātu savu garīgo dabu.

VII NODAĻA: Vijnanayog — Augstākās patiesības zināšanas

Šajā nodaļā Kungs Krišna stāsta mums par absolūto realitāti, kāpēc ir grūti pārvarēt Maiju un četrus cilvēku tipus, kurus pievelk un iebilst pret dievišķumu.

VIII NODAĻA:Aksharaparabrahmayog -Pestīšanas sasniegšana

Šajā nodaļā Kungs Krišna izskaidro dažādus veidus, kā atteikties no materiālās pasaules, galamērķi, uz kuriem katrs ved, un balvas, ko viņi saņem.

IX NODAĻA:Rajavidyarajaguhyayog -Augstākās patiesības konfidenciālas zināšanas

Šajā nodaļā Kungs Krišna stāsta par to, kā mūsu materiālo esamību rada, pārvalda, uztur un iznīcina dievišķie spēki, suverēnā zinātne un noslēpums.

X NODAĻA:Vibhuti joga -Augstākās patiesības bezgalīgā godība

Šajā nodaļā Kungs Krišna atklāj savas izpausmes, kad Ardžuna lūdz viņu, lai viņš apraksta vairāk viņa 'varenību', un Krišna izskaidro visievērojamākās.

XI NODAĻA:Viswarupdarsanam —Universālās formas vīzija

Šajā nodaļā Kungs Krišna izpilda Ardžunas vēlēšanos un atklāj Viņa universālo veidolu, tādējādi parādot viņam visu savu eksistenci.

XII NODAĻA:Nodošanās -Nodošanās ceļš

Šajā nodaļā Kungs Krišna cildina patiesas uzticības Dievam godību un izskaidro dažādas garīgo disciplīnu formas.

XIII NODAĻA:Kshetrakshetrajnavibhagayogo -Individuālā un galīgā apziņa

Šajā nodaļā Kungs Krišna mums parāda atšķirību starp fizisko ķermeni un nemirstīgo dvēseli — pārejošo un iznīcīgo, salīdzinot ar nemainīgo un mūžīgo.

XIV NODAĻA:Gunatrayavi Bhagayog -Materiālās dabas trīs īpašības

Šajā nodaļā Kungs Krišna iesaka Ardžunam atteikties no neziņas un kaislībām un to, kā ikviens var izvēlēties tīras labestības ceļu, līdz iegūst spēju tos pārvarēt.

XV NODAĻA:Purushottamapraptiyogo -Augstākās Patiesības apzināšanās

Šajā nodaļā Kungs Krišna atklāj visvarenā, visuzinošā un visuresošā pārpasaulīgās īpašības un izskaidro Dieva pazīšanas un apzināšanās mērķi un vērtību.

XVI NODAĻA:Daivasarasaupadwibhagayog -Definēta dievišķā un ļaunā daba

Šajā nodaļā Kungs Krišna sīki izskaidro dievišķās īpašības, uzvedību un darbības, kas pēc būtības ir taisnīgas un veicina dievišķību, vienlaikus iezīmējot ļauno un ļauno rīcību.

XVII NODAĻA:Shraddhatrayavi Bhagayog -Trīs materiālās eksistences veidi

Šajā nodaļā Kungs Krišna mums stāsta par trim ticības iedalījumiem un to, kā šīs dažādās īpašības nosaka cilvēka raksturu un viņu apziņu šajā pasaulē.

XVIII NODAĻA:Mokša Saņa Sajoga -Augstākās patiesības galīgās atklāsmes

Šajā nodaļā Kungs Krišna apkopo iepriekšējo nodaļu atziņas un apraksta pestīšanas sasniegšanu pa karmas ungjāna jogakā Ardžuna mācās atšķirt nektāru no indes un atgriežas karā.